Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Partiju viedokļi par medībām. PAPILDINA'TS

Tā kā ļoti liela daļa jautājumu, kas attiecas uz medībām, tiek apspriesta Briselē, medniekiem ļoti svarīgs ir Eiropas Parlamenta sastāvs, lai panāktu to, ka starp ievēlētajiem deputātiem ir kāds cilvēks, kas var runāt mednieku vārdā. Tādēļ ir svarīgi ne tikai doties 8.jūnijā uz vēlēšanu iecirkņiem, bet arī izvēlēties cilvēku, kas varētu atbalstīt medniecību.

Jaunā konservatīvā partija 

1. Kāda ir partijas un kandidātu attieksme pret medībām kopumā?

Medības ir svarīgs un nozīmīgs nodarbošanās veids ap 25 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Ar medībām paši mednieki neizprot vien dzīvnieku nogalināšanu, izmantojot dažādus rīkus un metodes. Medības nav arī vienkāršs vaļasprieks, bet gan daudziem medniekiem tas ir dzīves un pasaules uztveres veids. Mednieki ir tie, kas vislabāk pārzina Latvijas mežus un faunu, viņi ir tie, kas rūpējas par meža dzīvniekiem ziemā, kā arī cīnās ar plēsējiem, kas apdraud Latvijas putnus un mazos zīdītājus.

2. Kāda ir attieksme pret lielo plēsēju (vilku, lūšu un lāču) medībām Latvijā un ES?

Lielo plēsēju medībām vai medību aizliegumiem ir jābūt pamatotiem ar kompetentu zinātnieku pētījumiem par katras sugas populāciju, tās attīstības tendencēm un ietekmi uz apkārtējo vidi. Nevar paļauties uz dīvainiem Gaujas Nacionālā Parka vadītājas A.Andrusaites vai Kurzemes piejūras "zirgu badinātāja" apgalvojumiem.

3. Vai atbalstāt svina munīcijas aizliegumu?

Svina munīcija ir aizliedzama. Izņēmums varētu būt sporta šaušana slēgtās telpās.

4. Kā redzat medības dabas aizsardzības kontekstā?

Jābūt kompetentu zinātnieku vērtējumiem, lai pieņemtu ar medībām saistītus normatīvos noteikumus un aktus. Pašlaik tas vairāk notiek pēc dažādu apšaubāmu mērķu vadītu sabiedrisko organizāciju spiediena.

5. Vai uzskatāt, ka šaujamieroču izmantošana būtu jāpadara stingrāka?

Ieroču aprites likums jau tā ir viens no "smagākajiem" starp attīstītajām Eiropas valstīm. Akcentējam arī mednieku, kā potenciālo Valsts aizstāvju lomu drošības sargāšanā, kuri valstij neko neprasa: ne ieroċus, ne munīciju.

6. Vai uzskatāt, ka būtu jāseko EK iniciatīvai mainīt vilka aizsardzības statusu ES?

Atzinīgi, ņemot vērā ļoti pieaugušos vilku uzbrukumus mājlopiem un mājdzīvniekiem Latvijā. Nomedījamo vilku skaits ir saprātīgi jāpalielina visā Latvijas teritorijā.

Zaļo un zemnieku savienība

1. Kāda ir attieksme pret medībām kopumā?

Latvijas apstākļos savvaļas dzīvnieku populāciju pašrealizācijas scenāriji nav savienojami ar sabiedrības interesēm un ražojošo nozaru pastāvēšanu. Attiecīgi medības ir nepieciešams platību un populāciju apsaimniekošanas instruments, ar kura palīdzību tiek veicināta ekoloģiskā stabilitāte un bioloģiskā daudzveidība, kā arī nodrošināta iespēja pastāvēt lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un lopkopībai. Medību saimniecības attīstība un mednieku skaita saglabāšana esošajā līmenī ir valstiski svarīgi uzdevumi. Medību prezumēšana par hobiju, izklaidi, vaļasprieku vai tamlīdzīgi nav pieļaujama.

2. Kāda ir attieksme pret lielo plēsēju (vilku, lūšu, lāču) medībām Latvijā un ES?

Pozitīva. Ikkatrai savvaļas sugas populācijai vienlaikus jābūt gan aizsargātai, gan adekvāti apsaimniekotai. Īpaši, ja runa ir par plēsējiem, kuriem medības uztur respektu pret cilvēku. Nevaram pieļaut situāciju kurā, piemēram, vilku un lāči apdraudētu iedzīvotājus kuri mežā sēņo, lasa ogas vai vienkārši atpūšas un pastaigājas.

3. Vai atbalstāt svina munīciju aizliegumu?

Jā, bet ar iespēju atļaut atsevišķās medībās kur cita veida munīcija var radīt riskus cilvēkam vai nav aizstājama.

4. Kā redzat medības dabas aizsardzības kontekstā?

Medības nav pretrunā ar dabas aizsardzību. Medību saimniecība ir dabas resursu apsaimniekošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina šo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Medību resursu ilgtspējīga apsaimniekošana ir medījamo dzīvnieku populācijas un apdzīvotās vides un ar to saistīto dabas resursu apsaimniekošana tādā veidā, lai saglabātu medību resursu bioloģisko daudzveidību un atjaunošanās spēju, nodrošinot medību resursus nākamajām paaudzēm, kā arī veicinātu medījamo dzīvnieku aizsardzību, ņemot vērā saimnieciskās, sociālās un vides intereses un neapdraudot dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu medījamo dzīvnieku sugu izplatības teritorijā.
Medību saimniecībai jānodrošina pastāvīgs balanss starp saimnieciskajām, sociālajām un vides interesēm. Platībās, kurās netiek nodrošināta adekvāta medību slodze, notiek dzīvnieku koncentrēšanās un tās kļūst par epizootiju (piemēram, Āfrikas cūku mēra) inkubatoriem vai postījumu cēloņiem. Ja savvaļas dzīvnieku populācijas netiek pienācīgi regulētas, dzīvnieki var būtiski apdraudēt īpašumu, kā arī personu un sabiedrības drošību (piemēram, ceļu satiksmes negadījumu kontekstā). Attiecīgi ministra ieskatā ikkatra platība, kurā nav nodrošināta medību slodze, veicina postījumu un apdraudējumu riskus konkrētajā platībā un arī apkārt esošajās teritorijās.
Medību likuma 20.panta ceturtajā daļā iekļauts izņēmums: īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ir spēkā medību ierobežojumi, savvaļas sugu zīdītāju skaita regulēšanas pasākumus nosaka attiecīgos īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Tomēr šādas tiesības uzliek pienākumu nest atbildību par sekām. Ja to nav iespējams nodrošināt, tad atšķirīgi medību prakses nosacījumi pieļaujami vien tad, ja platība, kurā nosaka medību ierobežojumus, ir absolūti izolēta no apkārtējām teritorijām.

5. Vai uzskatāt, ka šaujamieroču izmantošana būtu jāpadara stingrāka?

Prasības šaujamieroču īpašniekiem ir pietiekami stingras, bet ir jāpilnveido pati šaujamieroču aprites sistēma, pārejot no papīra formāta uz digitālu. Tas dotu pienesumu gan drošībai, gan budžetam.

6. Vai uzskatāt, ka būtu jāseko EK iniciatīvai mainīt vilka aizsardzības statusu ES?

Savvaļas sugu populāciju aizsardzībā un apsaimniekošanā nepieciešams īstenot elastīgu pieeju (adaptīvo menedžmentu) atbilstoši katras valsts īpatnībām un faktiskajai situācijai. Nedrīkstam pieņemt normatīvos aktus, ja tas rada draudus cilvēkam. Medības ir jāatļauj saglabājot vilku populācijas labvēlīgā stāvoklī.
Dabā notiek pastāvīgas izmaiņas, savukārt sugu aizsardzības statusi un starptautiskajos normatīvos ietvertie rīcības mehānismi nav mainīti gadu desmitiem.

Jaunā vienotība