Samazinoties mežacūku skaitam, pieaug vilku uzbrukumi aitām; zemnieki prasa kompensācijas

Sākums » Aktualitātes » 2016

Samazinoties mežacūku skaitam, pieaug vilku uzbrukumi aitām; zemnieki prasa kompensācijas
Latvijā, samazinoties mežacūku skaitam, pieaug vilku uzbrukumi aitām, līdz ar to zemnieki vērsušies pie atbildīgajām ministrijām ar aicinājumu operatīvi izstrādāt kompensāciju plānu, liecina vakar izskanējusī informācija Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē.

22.09.2016.

Aitu audzētāju asociācijas pārstāvis un saimniecības "Ances" īpašnieks Kaspars Kļaviņš sēdē pavēstīja, ka šogad vilki Latvijā saplēsuši 90 aitas, bet vēl 33 aitas ir būtiski savainotas.

 

"Ja jau Eiropa vēlas, lai pie mums ir vilku rezervāts, lai gādā par kompensācijām audzētājiem. Igaunijā, piemēram, par vienu nokostu aitu maksā 150 eiro kompensāciju," sacīja Kļaviņš, norādot, ka asociācija vērsusies pie Zemkopības ministrijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ar aicinājumu kompensācijas nodrošināt arī Latvijas zemniekiem.


Arī Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols atzina problēmu un norādīja, ka to saasina situācija, ka saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatību krasi samazinājies mežacūku un to sivēnu skaits, līdz ar to attiecīgi mainās vilku uzbrukumu mērķis. "Tā kā mežacūku sivēnu gandrīz vairs nav, vilki spiesti barību meklēt citur. Daudz biežāk tiek nokostas ne tikai aitas, bet arī briežu un aļņu mazuļi, un, ņemot vērā situāciju ar mēri, šī tendence aizvien pieaugs," viņš sacīja.


Tikmēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs klātesošajiem atzina, ka kompensāciju mehānisma izstrāde nebūšot vienkārša, tomēr par to tiks debatēts iesaistīto ministriju līmenī.


Atbilstoši Valsts meža dienesta (VMD) datiem Latvijā lielākais vilku nodarītais postījums bijis 2011.gadā, kad saplēstas 176 aitas, 25 kazas, 14 liellopi, kā arī 27 suņi. Savukārt pērn nogalinātas 124 aitas un trīs liellopi.


Latvijā vilku blīvums ir lielāks valsts rietumu, ziemeļu un austrumu daļā, bet mazāk tie sastopami valsts centrālajā daļā.


Eiropas Savienības valstu mērogā vilks ir apdraudēts un tādēļ iekļauts aizsargājamo sugu sarakstos. Šo sugu aizsardzību nosaka Latvijā ratificētas starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības valstu likumi. Taču minētie starptautiskie dokumenti pieļauj ar vietējiem apstākļiem saistītas atkāpes no vispārējām prasībām, ja vien vietējā specifika tiek pamatota ar regulāri ievāktiem datiem.